Jolanta Lamstere, Vai mans bērns ir gatavs skolai?
12.05.2013


Autore: psiholoģe Jolanta Lamstere

Šo jautājumu uzdevis sev ikviens vecāks, kas gatavojas bērnu laist skolā. Priekšstatu par bērna gatavību skolai vecāki gūst balstoties uz saviem novērojumiem un iztaujājot bērnudātza pedagogus. Bieži dzirdēts, ka vecāki satraukti apjautājas viens otram: „ Vai tavējais jau lasa un raksta, vai prot rēķināt?”
Maldīgs ir uzskats, ka bērna gatavību uzsākt mācības skolā nosaka tikai intelektuālo spēju attīstība, vai tikai konkrētas šauras akadēmiskās prasmes, piemēram, lasītprasme. Vērtējot bērna gatavību skolai svarīgi pievērst uzmanību vairākiem faktoriem:

Pirmkārt, svarīgi vai bērns spēj plānot savu rīcību. Tas nozīmē, ka savu rīcību bērns spēj saskaņot ar izvirzītajiem mērķiem. Piem ., bērns saprot, ka, lai laikā nokļūtu bērnudārzā vai skolā, viņam jāiet laicīgi gulēt, iepriekšējā vakarā jāsagatavo lietas, kas būs jāņem līdzi, apzinās un ievēro, kas no rīta pieceļoties jādara vispirms un kas pēc tam.  Bērns izprot notikumu loģisko secību, pazīst pulksteni, saprot  nedēļas dienu kārtību.

Otrkārt, paškontroles spēja. Vai bērns spēj salīdzināt iegūto rezultātu un ieguldītās pūles. Bērnam jāspēj izprast, kā rezultāts ir atkarīgs no viņa paša rīcības un izvirzītajiem mērķiem. Svarīgi ir pārdomāt vai bērns spēj kontrolēt savu rīcību vecumam atbilstošās ikdienas situācijās - vispirms apdomāt un tad rīkoties. Sešu, septiņu gadu vecumā bērnam jāprot ievērot noteikumus un izprast, kāpēc noteikumi nepieciešami.

Treškārt, svarīga ir mācīšanās motivācija. Vecāki var ievērot, ka bērns aktīvi cenšas izzināt kaut ko jaunu - vēlas pētīt un mācīties. Viņu interesē dažādas apkārtējās pasaules likumsakarības. Viņš cenšas tās izprast uzdodot jautājumus, izpētot grāmatas, vērojot apkārtni, vēlas eksperimentēt.

Intelektuālo spēju attīstība ir ļoti svarīga. Tomēr mācīties nepieciešams visiem bērniem, neatkarīgi no intelektuālo spēju attīstības. Intelektuālo spēju attīstību svarīgi izvērtēt, lai laicīgi pielāgotu atbilstošu mācību programmu, kas nodrošinās bērnam vislabāko iespēju apgūt jaunas zināšanas. Nepiemērotas mācību programmas izvēle var kavēt bērna attīstību. Par pazeminātu šo spēju attīstību var liecināt, tas, ka bērns neizrāda zinātkāri, ka viņš nespēj klausīties un izprast vienkāršas loģiskas sakarības, vienkāršas prasības, nespēj izprast un ievērot noteikumus. Uzmanīgi vērojot bērnu, var secināt, ka daudzas lietas viņš varbūt iemācījies no galvas, bet neizprot jēgu. Piem., spēj lasīt, bet nespēj izprast lasīto, vai skaita līdz 100, bet neizprot cik ir 5 vai 10. Bērna rīcība var likties neloģiska un nepamatota – var būt grūtības veidot attiecības ar vienaudžiem. Bērnam var būt grūtības izprast vienkāršas apkārtējās vides norises.

Sociālās prasmes. Svarīgi vērot vai bērns spēj būt draudzīgs, pats veidot labvēlīgas attiecības ar citiem. Vai bērns izprot tās vērtības, kas ir ģimenē. Bērnam jāprot atpazīt emocijas un ievērot robežas attiecībās ar citiem, kā arī atpazīt situācijas, kas ir nedrošas un viņu apdraudošas un jāspēj lūgt palīdzība.

Bērna veselība un fiziskā attīstība. Parasti par šo jautājumu vecākus konsultē ģimenes ārsts. Pirms skolas paredzētas arī veselības pārbaudes. Skola bērnam ir arī papildus fiziska slodze. Krasi mainās dienas režīms- ēdienreižu un gulēšanas ritms, nodarbību un atpūtas brīžu ilgums. Intelektuāla slodze izraisa arī papildus fizisku nogurumu daudziem bērniem. Līdzīgi, ka uzsākot bērnudārza gaitas, arī skolas gaitas uzsākot bērni var pastiprināti slimot, gan dēļ psiholoģiskas spriedzes, gan fiziskās slodzes.




      Atpakaļ