Disciplinēšana bērna audzināšanā
19.10.2015


Par labiem vecākiem nepiedzimst, bet par tādiem var kļūt mācoties visa mūža garumā. Vecāku lomas veikšana ir interesants un reizē arī izaicinošs darbs un ne reti tajā gadās dažādas situācijas, kad vecāki jūtas apmulsuši un nezinoši un bieži pat dusmīgi un nesavaldīgi. Vistipiskāk šādas sajūtas vecākus pārņem, kad bērns kaut kādā veidā rīkojas neierasti, vecākiem nepieņemami vai pat apkaunojoši. Gadās, ka sastopoties ar netipisku sava bērna uzvedību, vecāki reaģē neadekvāti un arī paši nespēj valdīt par savām emocijām un viņi atzīst, ka „es netieku ar viņu galā”, jo jūtos apmulsis un nezinošs. Visbiežāk šādas situācijas ir raksturīgas audzinot pusaudžus vai ap bērna 3 gadu vecumu, taču nav izslēgtas zināmas grūtības jebkurā bērna attīstības vecumā. Jāatzīst, ka ne reti vecāki aizmirst par ļoti būtisku audzināšanas aspektu – disciplinēšanu. Un tikpat lielā mērā kā mīlestība, labestība un bērna īpatnību respektēšana, arī disciplinēšana sniedz bērnam drošu un stabilu pamatu viņa personības attīstībai.

Disciplīna nozīmē mācīt bērnam pieņemamu uzvedību, kas noteiks to kā bērns jūtas un izturas šodien un to kā bērns jutīsies un izturēsies rīt. Disciplīna palīdz bērnam attīstīt paškontroli un iemāca viņam apgūt pašdisciplīnas principus, kas viņam būs nepieciešami mūža garumā un palīdzēs izvairīties no problēmām, kad viņš izaugs lielāks. Ikvienam indivīdam – bērnam vai pieaugušajam – ir svarīgi izprast ikdienas dzīves ritmu un lietu kārtību šajā pasaulē pēc kuriem ir jādzīvo un vecāku uzdevums būtu laicīgi radīt bērnam izprotamu ģimenes vidi, ieviest un izskaidrot noteikumus, noteikt stingras robežas par to ko drīkst vai nedrīkst. Tādā veidā vecāki pavisam mazu bērnu pasargā un nodrošina viņam drošību tieši fizikā veidā (piemēram: neskriet pāri ielai, neaiztikt sērkociņus, sakārtot savas lietas, u.c. ), bet vecākam bērnam iemāca noteikumus, kas viņam palīdz veidot attiecības ar vienaudžiem (piemēram: nedarīt pāri citiem, cienīt citus, atvainoties, ja gadās strīds vai konflikts). Viens no vecāku svarīgākajiem uzdevumiem ir disciplinēt bērnu mīlošā, taisnīgā un pieņemamā veidā, taču pietiekoši stingri un neatlaidīgi. Noteikti ir jāņem vērā bērna vecums, dzimums un savas ģimenes tradīcijas.

Disciplinēšana nav vienas dienas uzdevums, bet gan ilgstošs process, kas prasa no pieaugušā daudz pacietības un zināšanas, kā arī ir svarīgi, ja vecāki un arī citi pieaugušie, kas iesaistījušies bērna aprūpē, savās prasībās ir konsekventi – noturīgi, secīgi. Tikpat svarīgi audzināšanā ir noteikt arī taisnīgu sodu, kas, piemēram, varētu būt aizliegums darīt kaut ko kas bērnam ļoti patīk, situācijās, ja bērns viņam zināmus un vairākkārt pārrunātus noteikumus neievēro.

Vecākiem ir ļoti svarīgi apzināties un izprast atšķirību starp fizisku/emocionālu sodu un disciplinēšanu. Psihologa darba pieredze liecina, ka vecāki bieži vien netiek galā paši ar savām emocijām, kļūst dusmīgi, bezpalīdzīgi vai izmisuši un tieši šādā brīdī bērna audzināšanā sāk izmantot vardarbīgas metodes (apsaukā bērnu, pazemo, kritizē, purina vai iepļaukā), kas nebūtu pieļaujams.

Ieteikumi kā rīkoties vecākiem, kad šķietami zūd kontrole pār sevi:
1.    Pirms reaģējat, paskatieties uz situāciju ar bērna acīm.
2.    Esiet uzmanīgs ar vārdiem un izteicieniem ko lietojat.
3.    Izvairieties no fiziska soda.
4.    Disciplinē bērnu nevis sodi viņu.
5.    Vecākiem jāparūpējas par savu emocionālo un garīgo labsajūtu.
6.    Esiet tiešs, taisnīgs un konsekvents.
7.    Priecājieties par saviem panākumiem bērna audzināšanā.
8.    Ja bērns turpina niķoties, izmēģiniet jaunas disciplinēšanas metodes.

Sagatavoja psiholoģe Lilita Briška, izmantojot centra „Dardedze” materiālu Disciplīna un sods bērns audzināšanā.




      Atpakaļ