Neiropsiholoģiskā sensomotorā smadzeņu funkcionālās darbības korekcija

Neiropsiholoģiskā –Sensomotorā  korekcija ir  daudzpakāpju programma, kas orientēta uz atmiņas, uzmanības, domāšanas un runas attīstību.   Jebkurai funkcijai ir bioloģisks pamatojums. Piemēram, nereti bērns nespēj pietiekami labi apgūt lasītprasmi, rakstīšanu, matemātiku ne jau tādēļ, ka būtu slinks vai arī vecāki velta tam nepietiekami daudz uzmanības, bet gan tādēļ, ka atsevišķas galvas smadzeņu daļas netiek galā ar savu uzdevumu. Turklāt, papildus noslogojot bērnu, situācija var pasliktināties. Programmas galvenais mērķis ir dažādu galvas smadzeņu daļu funkciju atjaunošana un attīstīšana izmantojot uz ķermeni orientētus vingrinājumus, kā rezultātā notiek uzmanības, atmiņas, domāšanas un runas attīstība.  Parasti šo metodi pielieto bērniem sākot no 5 gadu vecuma. Tomēr pielietojot šo metodi pieaugušajiem ir pārbaudīts, ka uzlabojas reakcijas ātrums, ķermeņa koordinācija, paaugstinās intelektuālās darbaspējas, uzlabojas organisma imunitāte, stabilizējas veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas, kā arī ir iespējams atjaunot organisma funkcijas pēc pārciestām smagām slimībām (operācijām, insulta, infekcijas slimībām). pielietojot rehabilitācijas periodā. Tā ir metode, kas balstīta uz medicīniskiem un neiropsiholoģiskiem pētījumiem.

Neiropsiholoģiskās-sensomotorās korekcijas autori ir Krievijas medicīnas pēcdiploma izglītības akadēmijas bērnu un pusaudžu psiholoģijas, psihoterapijas un medicīniskās psiholoģijas katedras vadītājs, medicīnas zinātņu doktors Jurijs Ševčenko un šīs katedras vecākā pasniedzēja, psiholoģijas zinātņu kandidāte un trenere- supervizore Vasiļisa Korņejeva ( Maskava).

Metode vērsta uz smadzeņu struktūru funkciju atjaunošanu, kas ir darbietilpīgs un vismaz deviņus (ne reti vēl ilgāk) mēnešus ilgstošs process.

Kā notiek korekcija?
Pacients ar treneri tiekas 2 reizes nedēļā un strādā pēc individuālas koriģējošo vingrinājumu treniņprogrammas. Vingrinājumi tiek mainīti un to sarežģītības pakāpe pamazām pieaug. Pārējā laikā pacients strādā mājās individuāli vai kopā ar vecāku, ja tas ir bērns. Pirms korekcijas uzsākšanas tiek veikta psiholoģiskā diagnostika un smadzeņu funkciju traucējumu diagnostika.

Neiropsiholoģisko- sensomotoro korekciju var ieteikt ģimenes ārsts, ārsts-neirologs vai psihologs, kurš ir īpaši apmācīts veikt smadzeņu darbības funkciju traucējumu diagnostiku un korekciju.

Kādos gadījumos to pielieto?
Sensomotorās korekcijas programma ir pielietojama no 5 gadu vecuma, bērniem, kuriem novērojamas minimālas smadzeņu funkciju traucējumu pazīmes. Minimālu smadzeņu funkciju traucējumu fizioloģiskās pazīmes:

  • Lēnāka smadzeņu augšana un nobriešana.
  • Dažādu smadzeņu daļu nobriešana ir nelīdzsvarota, kas apgrūtina saišu veidošanos un koordināciju starp tām.
  • Nelīdzsvarotība starp ierosas un aiztures procesiem, kas izpaužas kā viena procesa dominēšana pār otru (hiperaktivitāte vai hipoaktivitāte).



Literatūrā minimāli smadzeņu funkciju traucējumi tiek aprakstīti kā vienas vai vairāku smadzeņu funkciju daļēja mazspēja vispārējas normālas intelektuālās attīstības gadījumā. Jebkurā vecumā bērniem ar minimāliem smadzeņu funkciju traucējumiem salīdzinot ar vecuma attīstības normu var būt raksturīgi šādi traucējumi:



Ķermeniskie un kustību traucējumi:

  • Grūtības stāvēt, lēkāt uz vienas kājas, šķēru lēcienā. Bērns bieži jauc kājas;
  • Stīva stāja un sasprindzinājums muskuļos- krampjaini tur rokās zīmuli vai citus sīkus priekšmetus, tāpēc ir ķeburains rokraksts, kas liecina par sīkas motorikas vājumu;
  • Traucēta telpiskā uztvere, arī sava ķermeņa uztvere (piem., bērnam grūti parādīt, kur viņam ir viduklis, jauc ķermeņa puses, skrien virsū mēbelēm, jo neaprēķina attālumu un sava ķermeņa robežas u.c.);
  • Pazemināts ķermeņa tonuss( lēnīgums, neveiklums) vai paaugstināts ķermeņa tonuss. (ķermeņa asimetrija mm tonusa dēļ);
  • Traucēta kustību koordinācija;
  • Uzmācīgas pavadošās kustības, stereotipas darbības (nagu graušana, kāju šūpošana, ķermeņa iesaistīšana rakstot, matu virpināšana un raustīšana, bezmērķīga skraidīšana, skraidīšana pa apli, šūpošanās uz priekšu un atpakaļ, masturbācija un onanēšana (ne pusaudžu vecumā) utml.) ;
  • Somatiskās izpausmes- biežas elpošanas ceļu saslimšanas, bronhiālā astma, alerģijas, sirds un asinsrites slimības, gastrīti, kuņģa čūla, sāpju izpausmes- locekļu, galvas sāpes;
  • Ēšanas traucējumi- apetītes trūkums vai sāta sajūtas traucējumi;
  • Miega traucējumi- grūtības aizmiegot. Miega stadiju disfunkcija- pārāk ciešs miegs, kura laikā novērojama nakts enurēze, nemierīgs miegs;
  • Enurēze (čurāšana) un enkoprēze (kakāšana)- nakts vai dienas;
  • Tiki- spastiskas konkrētu vai dažādu muskuļu grupu raustīšanās;
  • Elpošanas problēmas- hipoksija, jeb nepārtraukts skābekļa trūkums- sekla un virspusēja elpošana, runas un elpošanas nesaderība- elpas ievilkšana vārda vidū;
  • Veģetatīvās sistēmas problēmas: termoregulācijas problēmas- slikti panes kā karstumu tā aukstumu. Slikta dūša transporta līdzekļos, taktilo izjūtu izmaiņas- sāpju slieksnis ir pazemināts vai paaugstināts; asinsspiediena svārstības;
  • Disembrionālās stigmas- acu dobumu, sejas asimetrija, embrijam līdzīga seja, dažādas ausu gliemežnīcas, šķībi vai izbīdīti zobi, redzes konverģences problēmas, stājas problēmas;
  • Kinētiskās problēmas- nav plūstošu kustību, tās ir asas un punktveidīgas;
  • Hormonālie traucējumi.



Traucēta psihisko procesu darbība:

  • Operatīvās atmiņas, uzmanības, domāšanas apjoma samazināšanās (informācijas daudzums, ko bērns var paturēt prātā un apstrādāt, lai to izmantotu, ir stipri ierobežots);
  • Traucēta informācijas pārvade no īslaicīgās atmiņas ilglaicīgajā (pagaidu saišu veidošanās un nostiprināšanās problēma);
  • Selektīva atmiņa- atceras tikai dažas detaļas, bet neatceras kopumā, nespēja atveidot zināšanas;
  • Grūtības orientēties telpā un laikā, laika un telpiskuma mijiedarbības traucējumi;
  • Ātra garīga (intelektuāla) nogurdināmība un pazeminātas intelektuālās darbaspējas (pie tam nav vērojams fizisks nogurums) - bērna uzvedība atgādina hiperaktivitāti;
  • Vērojami tīšās uzmanības veidošanās traucējumi- uzmanības nenoturība, koncentrēšanās grūtības, nespēja sadalīt uzmanību, uzmanības pārslēgšanās traucējumi atkarībā no piemītošās labilitātes vai frigiditātes;
  • Nenobriedusi motorā- redzes koordinācija ( bērni pielaiž dažādas kļūdas, nepilnības veicot vizuālā attēla operatīvu informācijas pārvadi kustību grafiskajā analīzē, t.i. norakstot no tāfeles vai no grāmatas nespēj ieraudzīt kļūdas pat vairākkārtīgi salīdzinot ar paraugu);
  • Izmainīts smadzeņu darbības darba un relaksācijas fāžu ilgums. (arī miega fāžu izmaiņas.);



Izziņas procesu un mācīšanās darbības traucējumi:

  • Grūtības organizēt savas darbības (plānošana, mērķa izvēle utml.);
  • Rakstības traucējumi (nesalasāms rokraksts), lasīšanas grūtības;
  • Valodas defekti (stostīšanās). Runas grūtības (runas kontroles trūkums, pārāk pieaugusi vai pārlieku bērnišķīga runa utml.);
  • Logoneirozes: valodas raustīšana attiecīgās situācijās, uztraukuma brīžos. Ķermeņa iesaiste runā- runājot izmanto visu ķermeni;
  • Runas aizture, skopa runa, mazs vārdu krājums, nespēja izteikt domas, grūtības piemeklēt vārdus;
  • Grūtības iemācīties noteikt laiku uz mehāniskā pulksteņa ciparnīcas arī gadījumā, ja ir iezīmētas nodaļas un cipari;
  • Grūtības iemācīties gadalaikus, un to secību, mēnešus, dienas, pulksteņus ;
  • Strauja paškontroles spējas un tīšo procesu regulācijas pazemināšanās jebkuros darbības veidos noguruma laikā;
  • Pie emocionālas slodzes (gan patīkamu, gan nepatīkamu emociju izraisītas), parādās izteikti intelektuālās darbības traucējumi un uzvedības traucējumi;
  • Grūtības adaptēt skolas programmu kreilības dēļ (kad bērns patiesība nav kreilis, bet ir iemācījies rakstīt ar kreiso roku, jo vēl nenoformējušās vadošās rokas dēļ bieži darbojies arī ar kreiso roku);
  • Izziņas intereses pazemināšanās pastāvīga intelektuālā noguruma dēļ.



Emocionālās sfēras traucējumi:

  • Grūtības kontaktēties (neprasme vienoties, agresivitāte, kautrīgums u.c.);
  • Impulsivitāte, paaugstināta aktivitāte;
  • Emocionālas dabas traucējumi- bieža garastāvokļa maiņa, kaprīzums un ietiepība utml.;
  • Nenoturīgas intereses, raksturīga padošanās sīku grūtību priekšā.

Neiropsiholoģisko- sensomotoro korekciju nedrīkst pielietot ģenētisku saslimšanu gadījumos (piemēram, Daunisms), psihisku saslimšanu un psihotiski aktīvu stāvokļu gadījumos, pie epilepsijas perēkļu esamības. Ar šo metodi nevar palīdzēt intelektuālās attīstības traucējumu gadījumā (garīga atpalicība).